Tiekoties ar uzņēmumu vadītājiem, visai bieži nākas dzirdēt atzīšanos, ka lielu daļu no viņu dārgā laika aizņem darbinieku problēmu un dažādu tehnisku procedūru risināšana – loģistika aizkavējusies, svarīgs klients prasa atlaidi, printerī tinte beigusies un tamlīdzīgi.
Piekrītu, minētās situācijas ir nepieciešams atrisināt, un kādam tas ir jādara.
Jautājums – vai vadītājam?
Darbinieki ir pieraduši, ka viņiem ir pienākumi, taču nav atbildības. Vismaz, lielai daļai tā šķiet.
Tiklīdz ir kāda ārpus kārtas situācija, tā viņi nekavējoties nāk ar savu mērkaķīti un uzliek to uz vadītāja pleciem ar vārdiem
– „Priekšniek, mums ir problēma!”
Un domās vēl turpina – „Principā, problēma nav mums, bet gan tev, ne velti tu saņem 5 x lielāku algu!”
Tas ir standarta veids, kādā priekšnieks pieņem „audzināšanā” kārtējo pūkaino zvēriņu.
Tomēr ir uzņēmumi, kur viss notiek citādāk. Darbinieki ir iepazinušies un stingri ievēro problēmu risināšanas algoritmu – secīgu rīcības un atbildības procedūru.
Tiklīdz ir radusies situācija X, darbinieks sev secīgā veidā uzdod sekojošus jautājumus:
1. Vai es varu to atrisināt pats saviem spēkiem? Ja problēmu nevaru atrisināt, tad seko nākamais solis.
2. Vai kāds no maniem kolēģiem var palīdzēt to atrisināt? Ja problēmu nevar atrisināt, tad seko nākamais solis.
3. Vai vadītājs to var atrisināt? Ja darbiniekam šķiet, ka vadītājs to var izdarīt, tad viņš vispirms sagatavo vismaz 2 problēmas risināšanas variantus un tikai pēc tam klauvē pie priekšnieka durvīm.
Ievēro – darbinieks nenāk pie priekšnieka ar problēmu, bet gan ar situācijas aprakstu un konkrētiem risinājumiem!
Tad nu lūk, darbinieks ienāk pie vadītāja un saka, ka radusies 3 līmeņa situācija un viņam ir 2 konkrēti risiniājumi, kā to atrisināt – X un Y.
Vadītājs nokausās un saka – “Lieliski! Un kā tev pašam šķiet, kurš no risinājumiem būtu visefektīvākais?”
Tālāk darbinieks ir pats spiests izdarīt izvēli un iesaistīties risinājuma procesā.
Ja X vai Y vadītāju neapmierina, seko jautājums – “Un kādi vēl varētu būt risinājumi?”
Draudzīgs padoms – ja esi vadītājs, izveido šādu shēmu, izdali darbiniekiem un pieliec kabinetā redzamā vietā pie sienas.
Ieguvēji būs visi – darbinieki iemācīsies uzņemties atbildību un meklēt risinājumus, un tu pats varēsi koncentrēties darbam un sava līmeņa jautājumu risināšanai.
Laiks ir nauda? Tā runā… Tie, kas zina un saprot vērtību!
Ieskaties! www.ccgroup.lv/issavienojums
EDGARS UNTĀLS. Tavu panākumu partneris 
Ja esi vadītājs – mācies deleģēt. Manä pieredzē mērkaķu nokrauti galdi ir vadītājiem ar zemām deleģēšanas spējäm. Aprakstītais ir tikai simptoms vājām deleģēšanas spējām un neuzticībai padotajiem un tam, ka tie spējīgi pieņemt pastävīgus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus..