
Lieliskas ziņas! Dabūt tūkstoti uz rokas nekad nav bijis tik viegli!
Esam nodzīvojuši tik tālu, ka bez tūkstoša tu nevienam neesi interesants. Tu kā uzņēmējs un darba devējs. Ja nemaksā tūkstoti par neko, tu vienkārši neturi tempu. Tu esi ārpus konkurences. Sorī!
Tāda tagad realitāte…
Potenciālie darbinieki, kas ir gana kvalificēti, jau sen saņem savu pusotru tūkstoti citās zemēs. Tā ka variantu dikti daudz nav.
Pirmā izvēle – pavisam zaļi gurķi, kas neko neprot. Izņemot, piepūst vaigus un sist sev pa krūtīm.
Otra izvēle – ceļojošo trubadūru kategorija. Staigātaji. Cilvēki ar katostrofāli zemu atbildības un prasmju līmeni.
Trešā izvēle – padomju sistēmas rezultāts. Izauguši un tur arī palikuši, gan savā domāšanā, gan profesionālajā varēšanā.
Ceturtā izvēle – darītāji. Tie, kas dara savu lietu un darbu nemeklē. Par tūkstoti viņi, iespējams, uz tevi paskatīsies, taču klāt nenāks. Lai pārpirktu darītāju, vajadzēs atdot, orientējoši, 2,5 pakas. Uz rokas. Un arī tad vēl būs jāiespringst pārrunās.
Ja man būtu jāizvēlas, es no visiem iepriekš minētajiem ņemtu zaļo gurķi. Rūpīgi atlasītu, pārbaudītu attieksmi un tad izaudzinātu. Pieredze liecina, ka gada laikā prasmīgs vadītājs var izaudzināt lietaskoku.
Neapskaužu uzņēmējus. Lai darbinieks saņemtu uz rokas tūkstoti, kādam ir jānopelna, vismaz, divi. Dēļ nodokļiem un sociālām garantijām.
Tas nozīmē, ka produktam vai pakalpojumam ir jābūt ar maksimāli augstu pievienoto vērtību un maksimāli augstu cenu. Jo vietējais tirgus ir niecīgs, salīdzinot ar citām valstīm. Un arī darba spēka izvēle ir daudz, daudz mazāka.
Ik pa brīdim redzu bildes, kur kāds neapmierināts vērotājs salīdzina cenas identiskam produktam Latvijā un citur pasaulē.
Draugi, a jūs pamēģiniet!
“Ko nozīmē, būt uzņēmējam?” – nesen saņēmu jautājumu.
Ieskaties – https://www.ccgroup.lv/panakumi