Kāds patiess stāsts iz dzīves.Tas ir ticis pārstāstīts no reizes uz reizi, un nu kļuvis jau par kādas augstskolas leģendu. ASV augstākajās mācību iestādēs ir tradīcija, ka izlaiduma dienā jaunajiem censoņiem tiek sagatavots pārsteigums. Ceļa vārdu teikšanai tiek pieaicināts kāds, kura sasniegumi neprasa komentārus. Kāds, kurš sevi dzīvē ir pierādījis – izcils sportists, mūziķis, uzņēmējs vai politiķis.
Kā ierasts, izlaiduma dienā skolas zāle ir pilna ar gaviļniekiem, viņu draugiem, vecā…kiem un pasniedzējiem. Svinīgais brīdis ir sācies, un uz skatuves kāpj vīrs ar sirmumu matos, kura bagātība ir mērāma vairāku miljardu dolāru apmērā. Viņš vērīgi ieskatās satraukto jauniešu sejās un saka: “Pirms daudziem gadiem arī es biju tāds pats kā jūs. Es sēdēju šajā zālē un domāju par savu nākotni ar līdzīgām sajūtām. Tomēr atšķirībā no daudziem, kuriem ir bagāti vecāki, kas apmaksā studijas, man nebija nekā. Es visu sasniedzu pats. Un vēl viena būtiska nianse – uguntiņa acīs. Šo uguntiņu es neesmu zaudējis līdz pat šim brīdim. Jūsu acīs es to neredzu, tāpēc mums nav par ko runāt. Paldies!” Viņš devās prom šokēto absolventu, vecāku un pasniedzēju skatienu pavadīts. Pusceļā apstājās, pagriezās un piegāja atkal pie mikrofona – “Jā, skolas vadība lūdza, lai es beidzu savu runu uz pozitīvas nots…. – Veiksmi!” Un aizgāja.
Pēc daudziem gadiem studentu grupa izlēma izpētīt šī konkrētā izlaiduma absolventu dzīves gājumu, un salīdzināja viņu dzīves līmeņa koeficentu – vidējo ienākumu līmeni, apmierinātību ar dzīvi, veselības stāvokli ar citu gadu absolventiem. Studenti ar pārsteigumu secināja, ka tas ir vairāk nekā trīs reizes augstāks. Izskaidrojums ir tikai viens – attieksme un liesma, ko iededza šis vecais vīrs. To nevar iemācīties, to var tikai nodot tālāk.
Uz tikšanos!