Skolotājs palūdza mācekļiem atnest uz skolu kartupeļus. Pēc tam lika uz kartupeļiem uzrakstīt to cilvēku vārdus, pret kuriem mācekļi izjūt dusmas vai aizvainojumu. Kad darbs bija pabeigs, kartupeļi viens pēc otra tika salikti maisā un ar striķi apsieti uz muguras. Kādam kartupeļu maisā bija vairāk, citam mazāk. Dažam tas bija tik smags, ka trūka elpas.
Mācekļiem tika dots uzdevums veselu mēnesi to nenoņemt. Protams, ka kartupeļi sāka bojāties un smirdēt. Un tā viņi staigāja – jo pilnāks maiss, jo briesmīgāka nāca smaka. Jo vairāk mācekļi centās no šīs situācijas izvairīties, jo vairāk viņiem nācās domāt par maisa saturu un smakas patiesajiem iemesliem.
Kad uzdevums tikai paveikts, skolotājs teica: “Smagums, ko ikdienā nesat sev uz muguras, ir jūsu pašu radīts. Un tikai jūs varat no tā atbrīvoties, tomēr, lai to pamanītu un saprastu, nepieciešams ļaut saturam sabojāties.“
Avots – “Korporatīvās pasakas” #korporatīvāspasakas
EDGARS UNTĀLS. Tavu panākumu partneris 