Tiekoties ar uzņēmumu un pārdošanas komandu vadītājiem, visai bieži nākas dzirdēt atzīšanos, ka lielu daļu no laika aizņem dažādu darbinieku problēmu un tehnisku procedūru risināšana – loģistika aizkavējusies, VIP klients “draud” pāriet pie konkurentiem, printerī tinte beigusies un tamlīdzīgi. Piekrītu, minētās situācijas ir nepieciešams atrisināt, un kādam tas ir jādara. Jautājums tikai – vai vadītājam?
Darbinieki ir pieraduši, ka viņiem ir pienākumi, taču nav atbildības. Vismaz viņiem pašiem tā šķiet. Tiklīdz ir kāda nestandarta situācija, tā viņi nekavējoties nāk ar savu mērkaķīti un uzliek to uz vadītāja pleciem ar vārdiem – „Priekšniek, mums ir problēma! Un, principā, problēma nav mana, bet gan tava!” Un priekšnieks pieņem „audzināšanā” kārtējo pūkaino zvēriņu.
Tomēr ir uzņēmumi, kur viss notiek citādāk. Darbinieki ir iepazinušies un ievēro problēmu risināšanas algoritmu – secīgu rīcības un atbildības procedūru. Ja ir problēma, darbinieks sev uzdod sekojošus jautājumus:
1. Vai es varu to atrisnāt pats saviem spēkiem? Ja problēmu nevaru atrisināt, tad seko nākamais solis.
2. Vai kāds no maniem kolēģiem var palīdzēt to atrisināt? Ja problēmu joprojām nevar atrisināt, tad seko nākamais solis.
3. Vai vadītājs to var atrisināt? Ja darbiniekam šķiet, ka vadītājs to var izdarīt, tad viņš vispirms sagatavo vismaz 2 problēmas risināšanas variantus un tikai pēc tam klauvē pie priekšnieka durvīm. Ievēro – darbinieks vairs nenāk pie priekšnieka ar problēmu, bet gan ar situāciju X un konkrētiem risinājumiem.
Vadītāj – izveido šādu shēmu, pieliec ofisā redzamā vietā pie sienas, un ieguvēji būs visi – darbinieki iemācīsies uzņemties atbildību un meklēt risinājumus, un tu pats varēsi koncentrēties darbam un sava līmeņa jautājumu risināšanai.
EDGARS UNTĀLS. Tavu panākumu partneris 