Disneja metode

Lai atrisinātu kādu sasāpējušu problēmu vai radītu jaunas un kreatīvas idejas, nereti tiek izmantota tā saucamā Disneja metode. 

Pēc savas būtības, tas ir strukturēts grupas komunikācijas modelis ar noteiktu secību un konkrētiem uzdevumiem katra posma ietvaros. Galvenā šīs metodes priekšrocība – iespēja paskatīties uz vienu un to pašu situāciju no dažādiem skatu punktiem.

Praksē tas izskatās sekojoši – tiek sapulcināta komanda jeb uzņēmuma kolektīvs, un visi klātesošie zina, ka viņus gaida aktīvs darbs, to, ka ir nepieciešama 100% iesaiste darba procesā un arī to, ka rezultāts būs “pārmaiņas”. 

Darbs notiek mazo grupu ietvaros vismaz 3 cilvēku sastāvā, un viens no grupas tiek izvirzīts par vadītāju. Uzdevums – iejusties 4 dažādās lomās un radīt jaunas idejas.

Pirmā loma – “skats no malas”. Šis ir sagatavošanās posms, kurā tiek veikts maksimāli objektīvs šī brīža situācijas izvērtējums jeb starta pozīcijas apraksts. Uzsvars tiek likts vairāk uz faktiem un cipariem, mazāk uz emocijām. Pieņem, ka tu esi garāmgājējs – ko tu redzi? Ikviens no grupas izsaka savu viedokli, un vadītājs tos visus pieraksta uz lielformāta papīra lapas.

Otrā loma – “sapņotājs”. Pieņem, ka tev ir pieejami neierobežoti resursi, iespējas un fantāzijas lidojums – ko tu iesāktu? Kāda būtu tava rīcība attiecībā uz konkrēto situāciju? Šajā brīdī apzināti izslēdz savas iekšējās bremzes un ļaujies visabsurdākajām idejām. Uz mirkli kļūsti par mākslinieku un sapņotāju. Viens pēc otra dalībnieki izsaka savas idejas un vadītājs turpina pierakstīt.

Trešā loma – “reālists”. Šajā posmā grupas izvērtē situāciju pašu radītas idejas no praktiskā viedokļa, izvēlas labākās un sadala tās pēc 4 kritērijiem:

• Kas tiks ieviests un radīts no jauna.  
• Kas tiks pārtraukts un no kā nāksies atteikties. 
• Kas tiks saglabāts esošajā kvalitātē un izskatā.
• Kas tiks uzlabots un attīstīts. 

Pēc tam izveido rīcības plānu – kādā veidā šīs ieceres tiks īstenotas, apsver, kādi resursi un atbalsts ir nepieciešams, kādos termiņos darbs ir jāpaveic, kurš ir par to atbildīgs un, kā tiks mērīts progress.

Ceturtā loma – “kritiķis”. Šī ir darba noslēdzošā fāze, kad iepriekš radītās idejas tiek uzņemtas kritiski. Kopīgi tiek izvērtēti ideju ieviešanas gaitā paredzamie riski un apdraudējumi, apzinātas iespējamās grūtības ieviešanas procesā, gaidāmā pretestība, konkurentu aktivitātes, finanšu un laika resursu sadalījums. Uzdevums ir nevis noniecināt, bet gan aktualizēt šaurās vietas, lai pēcāk tās pārvarētu.

Disneja metode ir pierādījusi savu efektivitāti un kļuvusi par daudzu pasaules vadošo korporāciju neatņemamu sastāvdaļu un regulāru aktivitāti. Vēl vairāk, ir uzņēmumi, kur šī metode ir kļuvusi par ikdienas biznesa modeli – ēkas augšējos stāvos strādā sapņotāji un ideju radītāji, kuru uzdevums ir radīt, nedomājot par budžetu, izmaksām un tehniskām detaļām. Pa vidu ir reālistu nodaļa, kas pārņem sapņotāju radītās idejas, izvērtē to lietderību un praktisko pielietojumu, la pēc tam nosūtītu stāvu zemāk pie kritizētājiem. Tur, kā jau ierasts, sēž finanšu departaments un pāris valdes locekļi, kas to visu nokritizē. To, kas paliek pāri, aizsūta bosam. 

Cikls ir noslēdzies, metode strādā!