Ja klients saka, ka tu viņam nepatīc, vai, varbūt, viņam nepatīk tavs produkts vai uzņēmums. Tāpat, ja viņš saka, ka nav naudas vai neredz darījumam jēgu – pieņemt to kā cieņas apliecinājumu. Viņš, vismaz, ir godīgs pret tevi. Sliktāk ir tad, ja klientam ir “jāpadomā”. Un jūs abi zināt, ka viņš melo un izvairās no tiešas atbildes. Protams, tu viņam to neteiksi, taču tavs pienākums ir atrisināt šo neveiklo situāciju.
Draudzīgs padoms – nekad nepieņem “man jāpadomā” kā sarunas noslēdzošu argumentu. Esi gana drosmīgs un ieskaties patiesībai acīs! Ar patiesību, vismaz, var kaut ko iesākt. “Man jāpadomā”, nozīmē, ka esi pieļāvis kļūdu. Vai nu tas nav pareizais klients, neesi spējis iekļūt viņa uzticības lokā, klients neredz produkta vērtību vai arī viņa bailes zaudēt ir lielākas par vēlmi iegūt. Atbildi meklē šeit.
Ja klients tomēr nepērk – izrādi cieņu šādam lēmumam un atvadies ar godu. Vienmēr atstāj durvis pusatvērtas. Tas ir labākais, ko vari izdarīt. Tu nebūsi pārdevis viņam produktu, taču būsi pārdevis sevi. Un tas ir daudz svarīgāk!
Un vēl, ja redzi, ka nevari piedāvāt savam klientam to, kas viņam ir nepieciešams – aizsūti pie konkurentiem. Pie labākajiem, kādus vien zini. Iegūsiet visi – konkurents pārsteigumu, klients savu produktu, tu – abu iepriekšējo cieņu un atvērtas durvis nākamajam darījumam. Edgars Untāls
Man ir svarīgi, lai tev izdotos!