Noteiktās aprindās klīst mīts, ka eksistē tūkstotis eiro par neko nedarīšanu. Paredzēts zaļajiem gurķiem bez pieredzes. Tiem, kas tikko iestājušies pirmajā kursā un paņēmuši akadēmisko, lai drusku piešancētu. Mīts vēsta, ka tūkstotim kvalificējas arī tie, kas pēdējo grāmatu ir atvēruši sestajā klasē. Der arī tie ar starpgalaktiskajām ambīcijām un tie, kas nekad mūžā nav uzvilkuši darba cimdus. Visi iepriekš minētie vēlas saņemt tūkstoti. Uz rokas. Lai pieceltu savu pakaļu no dīvāna.
Un laiku pa laikam “uzpeld” kāds ticams liecinieks, kurš it kā to tūkstoti ir redzējis pats savām acīm. Viņš stāsta tik ticami, ka pasakai notic arī daļa uzņēmēju. Pārējie klausās. Daži jau atver makus. Bet cimdi, kā stāvējuši, tā stāv. Nomesti stūrī.
Un vēl. Manuprāt, saņemt var tikai spērienu pa pēcpusi un bezdarbnieka pabalstu. Ja vēlies vairāk – būs jāiemācās pelnīt! Edgars Untāls