Es redzēju dzērājus ar godīga pravieša acīm
Un zemu kritušas sievietes, kas nevainību zvēr
Es pazinu reiz stipros, kas raudāja bez elpas
Un vājos, kuri krustus nes
Tāpēc – nesodi, ja nezini, ko redzi
Un nesoli, ja domā melot
Nav vietas šaubām, kad uzticējies esi
Un dāvanām, kas nav no sirds
Lūdz Dievu tikai tad, kad tici
Paud savu mīlestību darbos
Un dzīvo tā, kā sirds tev liek
Georgijs Šelds