Nesen kādā blogā lasīju rakstu, kas saucas “Nogurt no panākumiem”. Mana pārliecība – no panākumiem nevar nogurt. Var nogurt no mērķu neesamības. No nepiepildītām cerībām. No laika, kas paiet, dzīvojot svešu cilvēku dzīves un darot svešu cilvēku darbu. No centieniem izskatīties labākam sabiedrības acīs, nekā tu patiesībā esi. No naudas, kas nāk un iet, bet nesniedz gandarījumu.
Jā, tas gan ir sasodīti nogurdinoši. Cilvēi nogurst tad, kad viņiem nav saskaņas ar savu iekšējo ES. Tad, kad tu esi izpildītājs, nevis radītājs. Dzīves jēgas neesamība nogurdina. Ļoti. Bet panākumi iedvesmo un rada aizvien jaunu panākumus. Es to zinu. Lai izdodas nepagurt!