Cilvēka spēju robežas

10906149_424468681037380_7755375633779835810_n1983. gadā austrāliešu fermeris uzvarēja supermaratona sacensībās, jo nezināja, ka cilvēka spējām ir robežas.

Attālums no Sidnejas līdz Melburnai ir 875 kilometri, un tas ir tieši tik daudz, cik sacensību dalībniekiem ir jānoskrien. Parasti sportisti ceļā pavada 5 dienas un nolikums paredz, ka periodiski drīkst uztaisīt pauzi, lai nosnaustos. Taču Klifs Jangs nebija lasījis nolikumu. Supermaratons ir īpašs ar to, ka tajā piedalās profesionāli sportisti un pasaules vadošie sporta preču ražotāji uzskata par godu nodrošināt viņus ar visu nepieciešamo ekipējumu – sporta kurpēm un treniņtērpu.

Kad 61 gadīgais fermeris ieradās starta zonā, visi uzskatīja, ka viņš ir atnācis skatīties, jo bija tērpies darba drēbēs un ikdienas apavos. Viņš pieteica savu dalību, saņēma numuru 64 un pārsteigto tiesnešu acu skatienu pavadīts, nostājās uz starta līnijas. Vietējās televīzijas žurnālists vēl paspēja viņam uzdod pāris jautājumu:
– Sveiks! Kas tu esi un ko tu šeit dari?
– Esmu Klifs Jangs. Es audzēju aitas fermā netālu no Melburnas.
– Vai tu patiešām piedalīsies sacensībās?
– Jā, tāpēc jau esmu atnācis.
– Vai tev ir sponsors?
– Nē.
– Bet tu taču nespēsi aizskriet līdz Melburnai.
– Spēšu gan! Esmu uzaudzis fermā un mums nebija naudas, lai iegādātos zirgus vai automašīnu, tāpēc es visu mūžu esmu skrējis pakaļ aitām. Mums to ir vairāk nekā 2000 un ganības ir 2 000 akru (1 akrs = 4 047 m² ) platībā. Nav viegli viņas visas savākt. Reizēm es skrienu viņām pakaļ 2 – 3 dienas, un tas ir gandrīz tikpat daudz kā līdz finišam.

Sākās sacensības un Klifs palika tālu iepakaļ. Skatītāji smējās, pārdzīvoja un pat lūdza Dievu, lai viņš nenomirst šādos smagos apstākļos.

Profesionāli atlēti zina, cik svarīgs ir miegs, kura laikā organisms var atjaunoties. Klifs to nezināja, jo neviens to viņam nebija pateicis. Viņš turpināja skriet kamēr pārējie gulēja, tomēr neskatoties uz to, viņš joprojām būtiski atpalika no vadošajiem skrējējiem. Ar katru nākamo nakti viņš sāka visus apsteigt un piektās dienas rītā viņš bija tālu priekšā visiem, un šķērsoja finiša līniju pirmais pēc 5 dienām, 15 stundām un 4 minūtēm.

Viņš uzvarēja, jo gribēja uzvarēt. Un arī tāpēc, ka nezināja, kur ir cilvēka spēju robežas.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s