
Runājot par efektīvu komunikāciju, reiz esot bijis šāds gadījums. Rūpnīcas direktors izsauc pie sevis vietnieku un saka – “Lieliska ziņa, esam dabūjuši to miljonu vērto pasūtījumu, par kuru jau iepriekš runājām. Tagad varam pacelt sev algas
.” Vietnieks nekavējoties steidzas pie administrācijas – “Miljons jau ir ceļā un tūlīt būs kontā, tāpēc visiem pienākas piemaksas. Pēc tam gan būs drusku jāpastrādā.” Maiņas vecākie saņem sekojošo – “Kaut kāda nauda ir aizkavējusies, tāpēc plāns tiek palielināts. Labā ziņa – tiek apmaksātas virsstundas.” Līdz strādniekiem nonāk – “Lai izkļūtu no parādiem, jāšancē vairāk un par to pašu algu. Priekšnieks nopirka jaunu Lexus.” Rezultātā strādnieki piesaka streiku, pasūtījums netiek realizēts, miljons kontā neienāk, darbs apstājas un rūpnīca bankrotē.
Stāsta morāle? Neatkarīgi no tā, vai tev ir miljons vai nav, labāk turi muti, bet ja tomēr runā – iemācies pasniegt informāciju tā, lai nevienam nerastos šaubas par tavu vārdu nozīmi.