Lai kaut ko panāktu, vispirms ir jātic, ka eksistē sistēma, kā to paveikt. Ja pirms tevis to kāds jau ir izdarījis, esi drošs – darbs ir noticis noteiktā veidā un noteiktā secībā. To sauc par algoritmu. Arī pārdošana pēc savas būtības nav nekas cits, kā efektīvi izmantoti algoritmi un emocijas, kas piešķir šim procesam dzīvību.
Ja vēlies kļūt par pārdošanas algoritmu meistaru, tad vienīgais veids, kā to izdarīt – iet pie klientiem un izbaudīt šo procesu uz savas ādas. Kad darbs ir paveikts, velti laiku savai izaugsmei – mācies, lasi grāmatas, jautā padomu un analizē savu sniegumu.
Tie, kas ir lasījuši romānu “Grāfs Monte Kristo”, piekritīs – cilvēki negrib uzlabot dzīvi cietumā, viņi vēlas no tā izbēgt. Tas pats ir ar apmācībām – cilvēki nevēlas kļūt nedaudz labāki, viņi pēc apmācībām sagaida savā dzīvē kardinālas pārmaiņas. Man ir priekšlikums – atrodi skolotāju. Tas ir ātrākais un efektīvākais veids, kā uzlabot savu sniegumu. Atrodi kādu, kurš to jau ir izdarījis pirms tevis, un kādu, kurš vēlas palīdzēt to izdarīt arī tev. Skolotājs būs kopā ar tevi, taču pēdējais solis ārā no savu baiļu un stereotipu cietuma būs jāsper vienatnē. Un ielāgo – vieglu un vienkāršu risinājumu nav. Vienkārši ir, taču nav vieglu, un tas jau ir pirmās nodarbības temats. Ja runājam par skolēniem, tad viņus var iedalīt divās grupās – ar sliktiem un ar labiem rezultātiem. Tie, kam ir slikti, no skolotāja sagaida apvērsumu, un parasti uz apmācībām ir atnākuši piespiedu kārtā.
Šai skolēnu kategorijai uz visu notiekošo ir 3 komentāri:
- Tas nav domāts man. (Draudzīgs padoms. Tā tiešām ir individuāla izvēle. Ja nav domāts tev, tad paej nost no ceļa. Netraucē citiem!)
- Tas nestrādā, es jau mēģināju. (Draudzīgs padoms. Tas strādā tikai tiem, kas dara, lai izdarītu, nevis dara, lai mēģinātu!)
- Es tā nedarīšu, es darīšu labāk. (Draudzīgs padoms. Vispirms izdari tā, kā ir jādara, un tad dari labāk!)
Tie skolēni, kam rezultāti jau ir labi, apmācībās meklē detaļas un nianses, kā labu padarīt par izcilu. Atšķirība starp abām šīm grupām ir tāda, ka pēdējie saprot – apvērsums notiek paša galvā. Vai arī nenotiek. Un ielāgo – jautājums: “Kā es varu zināt, vai no apmācībām būs kāda jēga?” ir domāts tev pašam. Tu iegūsi tieši tik daudz, cik daudz vēlēsies saņemt.
Staigāt mēs iemācamies paši – dejot iemāca skolotājs. It kā tie paši soļi, taču rezultāts cits.