Ir gada pēdējā diena. Nupat, nupat noslēgsies vēl viens posms tavā dzīvē un mūžības kalendārā.
Ir pienākusi vēl viena, kārtējā robeža starp vecām un jaunām cerībām, piepildītiem un novārtā atstātiem sapņiem.
Es nezinu, ko tu paņemsi līdzi no šī gada. Lai gan, kļūdos. Zinu! Tu paņemsi to, ko būsi tajā ielicis!
Paņemsi to, ko vēlēsies nest sev līdzi un to, no kā nespēsi atteikties.
Darbus, kurus paveici ar sirdi un dvēseli. Cilvēkus, kurus tu iepazini tad, kad tev bija grūti vai gluži otrādi – tos, ar kuriem kopā svinēji uzvaras. Smaidus. Prieka un bēdu asaras.
Tu paņemsi mirkļus, kuros tu biji tu pats – saskaņā ar sevi un cilvēkiem, ko mīli. Dziesmas, kuras dziedāji savam bērnam. Skaistākos mākoņus un spilgtākās zvaigznes.
Jā, arī rūgtas vilšanās, sāpīgus klupienus un zilumus, kas tevi ir darījuši stiprāku. Mirkļus, kad Visums ir tevi uzrunājis kādā īpašā veidā. Lai sniegtu mācību vai dotu vēl vienu iespēju. Viss pārējais aizies nebūtībā.
Jo paliek tikai tas, kas ir paliekošs…
Kāds būs tavs nākamais? Tāds, kādu tu to izveidosi.
Tu zini!
EDGARS UNTĀLS. Tavu panākumu partneris 