Tas, ko tu redzi…

Sirms kungs ar savu jau pieaugušo dēlu iekāpa vilciena vagonā un puisis apsēdās pie loga. Vilciens uzsāka kustību, jaunais vīrietis atvēra logu, pastiepa roku, lai sajustu vēja plūsmu un teica – “Tēvs, skaties, koki skrien mums garām!”. Tēvs paskatījās uz dēlu un pasmaidīja. Pēc mirkļa dēls atkal iesaucās: “Tēvs, skaties, redz kur ezers un govis. Un mākoņi tādi smieklīgi!”
Blakus solā sēdēja kāds precēts pāris un neizpratnē vēroja, ka pieaudzis vīrietis uzvedas gluži kā bērns. Sāka līt, lietus lāses pārklāja jaunā vīrieša plaukstu un viņa sejā parādījās smaids. “Tēvs, vai tu redzi? Lietus pieskārās manai rokai!” – viņš sajūsmināts sauca.
Blakus sēdošā sieviete nespēja to vairs paciest un vērsās pie sirmā kunga: “Kāpēc jūs neaizvedat dēlu uz kādu klīniku? Tur viņam iedos zāles un noteikti palīdzēs.” Tēvs atbildēja: “Mēs, nupat, atgriežamies no klīnikas. Šodien mans dēls pirmo reizi mūžā ieguva redzi.”
Avots. “Korporatīvās pasakas”