Manuprāt, sievietei ir jāmāk būt stiprai un vājai vienlaicīgi. Pietiekami stiprai, lai pati spētu parūpēties par savu un bērnu nākotni. Viņai ir jāatrod savs IKIGAI, savs aicinājums. Un tad, kad tas ir izdarīts – jādod iespēja vīrietim, stiprākam, nekā viņa, pierādīt sevi. Šajā brīdī jāliek lietā sava sievišķā gudrība un jāļauj vīrietim iekrāsot pelēko ikdienu. Un jādara sava sirdslieta. Tikai uz vīrieti paļauties nevar, sievietei ir jāspēj izveidot savu pasauli pašai. Nezaudējot sievišķo valdzinājumu.