Suņa nagla

Suns, apgūlies uz naglas, klusi smilkst. Saimnieka draugs prasa: „Klau, kas tam sunim kaiš?” „Viņš ir apgūlies uz naglas.” – saimnieks atbild. „Tad kāpēc viņš nepieceļas un neiet prom?” – draugs nerimstas. „Tā ir silta vietiņa, turklāt nagla duras pavisam nedaudz. Var paciest.” – turpina saimnieks.

Arī vairums pārdevēju smilkstēdami pacieš vai varonīgi ignorē savas naglas, lai tik nebūtu jāatstāj silta vietiņa – pašu radītā komforta zona. Tā tas turpināsies, līdz nebūs sasniegta kritiskā robeža. Brīdis, kad diskomforts no nekā nedarīšanas kļūs lielāks par diskomfortu, ko rada pārmaiņas. Kamēr kāda no naglām iedursies tik sāpīgi, ka izsprāgs asaras un beidzot nāksies rīkoties.

Vēl gan jāpiebilst, ka katram no mums ir atšķirīgs sāpju slieksnis, turklāt latviskā mentalitāte paredz noteiktu naglu un ciešanu daudzumu jau „standarta aprīkojumā”, tāpēc daudzi tā arī nodzīvo savu dzīvi, uztverot esošo situāciju kā normu.

Starp citu, vai zini, kur ir tava kritiskā robeža? Cik labi tu pazīsti savas naglas? Ko tev nozīmē vārds „pārmaiņas”?