Piepārdošana

„Un ko desertā?” – piekritīsi, visai bieži dzirdēts teikums. Oficiants nejautā: „Vai desertu ēdīsiet?”, tā vietā izskan frāze, kas lielai daļai cilvēku liek makā pameklēt lielāka nomināla banknoti. Oficiants izmanto metodi, kas saucas PIEPĀRDOŠANA.

Metodei ir vairākas variācijas, un šajā gadījumā tā saucas PIEŅĒMUMS. Viņš izvēlas klienta vietā, ka deserts noteikti būs, un atliek tikai precizēt pasūtījuma detaļas.
„Un kādu kaklasaiti izvēlēsieties pie jaunā uzvalka? Un cik ilgam laikam ņemsiet apdrošināšanas polisi?”- šādi un līdzīgi jautājumi mūsdienās ir kļuvuši par profesionālu pārdevēju ikdienu.

Visai bieži cilvēkiem ir grūti uzreiz izšķirties par papildu izdevumiem, tāpēc eksistē arī tā saucamā ATLIKTĀ PIEPĀRDOŠANA. Ja esi iegādājies auto vai veicis kādu lielāku pirkumu, pastāv liela iespēja, ka nākamo 90 laikā tu iegādāsies papildu servisu vai garantiju, ar piebildi, ja kāds to piedāvās.

Vai arī tavā ģimenes albumā ir fotogrāfija, kur tu vai tava atvase spiež roku Miki pelei vai visi kopā traucaties lejā no amerikāņu kalniņiem? Tā arī ir piepārdošana. Piepārdošanas objekts var būt aksesuāri, papildu tehniskās iespējas, garantijas apkalpošana, īpašas privilēģijas un priekšrocības. Pēc statistikas 30% cilvēku piekrīt šādai papildu precei vai servisam. Svarīgi ir atcerēties, ka piepārdošanas pamatā ir pirmais pirkums – cilvēks ir izdarījis izvēli un ir gatavs samaksāt, vai arī pirkums jau ir izdarīts, un klients īsu brīdi bauda jaunā produkta iespējas.

Vēl kāda nianse – potenciālais pircējs pirkuma veikšanas brīdī ir precīzi aprēķinājis savus izdevumus, tāpēc otrās preces vērtība nedrīkst pārsniegt 25% no pirmā pirkuma summas, pretējā gadījumā klients var nenopirkt neko. Kā likums, piepārdodamai precei ir stipri lielāks uzcenojums nekā pirmajai precei, taču visam jābūt ar mēru